Elku mijkrēslis

No ''Gospel Translations Latvian''

---

Versija, kas saglabāta 18:37, 26 jūlijā 2011

Deviņpadsmitā gadsimta filozofs Frīdrihs Nīče ir pazīstams ar savu izteikumu, ka ‘Dievs ir miris’. Šis īsais domugrauds nebūt neizklāsta visu stāstu. Pēc Nīčes domām, iemesls Dievības nozušanai bija žēlsirdība. Viņš teica: „Dievs ir miris. Viņš nomira no žēluma.” Bet pirms Dievs, kurš bija judeo-kristiešu Dievs, iznīka, pēc Nīčes domām, vēl eksistēja liels skaits dievību, kas mitinājās Olimpa kalnā. Tas nozīmē, ka reiz eksistēja liels daudzums dievu. Visi pārējie dievi gāja bojā kādu dienu, kad jūdu dievs Jahve, piecēlās dievu sanāksmē un paziņoja „Tev nebūs pielūgt citus dievus kā mani”. Pēc Nīčes satīriskā pārskata, dzirdot šo paziņojumu, visi pārējie dievi un dievietes nomira.Viņi nomira no smiekliem.

Mūsdienās, kad kultūrā valda plurālisms, doma par tikai viena Dieva eksistēšanu tiek sagaidīta ar naidīgumu, gluži kā Nīčes satīrā. Bet šajās dienās, turēšanās preti viendievībai nav smieklu lieta. Plurālisma kultūrā vadošais tikums ir iecietība, kas ir uzskats, ka visi reliģiskie viedokļi tiek pieņemti, visi politiskie viedokļi tiek pieņemti. Vienīgā lieta, kas netiek pieņemta ir prasības pēc vienīguma. Sacīt, ka eksistē tikai viens Dievs, ir pretrunā ar plurālistu nostāju. Arī sacīt, ka viens Dievs nav atklājis sevi dažādos tēlos vēstures gaitā, ir pretrunīgi. Viens Dievs ar viendzimušo dēlu ir dievība, kas vēl vairāk piedod uguni strīdam, ar vienu vienīgu nevis vairākiem dēliem. Starp cilvēku un Dievu nevar būt tikai viens starpnieks. Viņiem ir jābūt daudziem, pēc mūsdienu plurālistu domām. Starp plurālistiem tas ir arī pašsaprotams, ka ja var eksistēt ceļš pie Dieva, tad var eksistēt daudzi ceļi pie Dieva, un noteikti nevar tikt pieņemts tikai viens ceļš pie Dieva. Kristietības prasības pēc vienīguma saistībā ar Dievu, Kristu un pestīšanu nevar sadzīvot mierā ar plurālistiem.

Vēl bez jautājuma par Dieva un viņa dēla eksistenci, vienu vienīgu pestīšanas veidu, plurālisti arī noraida vienu vienīgu dievību atklāsmju avotu pastāvēšanu. Reformācijas laikā, tā sauktās solas tika aizstāvētas. Tika teikts, ka attaisnojums nāk caur ticību vien (sola fide), tas ir caur Kristu vien (solos Christus), caur žēlastību vien (solo gratia) caur Dieva slavu vien (soli Deo gloria). Bet iespējams, ka visnepieņemamāk mūsdienu plurālistam ir prasība pēc sola Scriptura. Sola Scriptura nozīmē, ka var eksistēt tikai viens vienīgs svēts atklāsmes avots, kurš nekad nevar tikt pielīdzināts ar grēksūdzei, ticībai un baznīcas tradīcijām. Tikai Svētajiem Rakstiem vien pieder vara precīzi uzrunāt sirdsapziņu, tāpēc, ka Svētie Raksti ir visuvarenā Dieva rakstiskā atklāsme. Sola Scriptura ir nepieņema doma starp plurālistiem daudzējādā ziņā. Viens no iemesliem ir: tā noliedz citu reliģisko grāmatu atklāsmes īpašības. Sola Scriptura aizstāvji netic, ka Dievs ir sevi atklājis gan Bībelē un Mormoņu grāmatā, Bībelē un Korānā, Bībelē un Sanskritā, Bībelē un Bhagavad Gitā, bet kristīgā ticība pastāv uz to, ka Bībele un tikai Bībele vien ir Dieva rakstiskais vārds.

Amerikas Savienoto Valstu moto ir e pluribus unum. Tomēr, kopš plurālisma ideoloģijas uzplaukuma, īstais Unum no šī moto ir ticis izslēgts no tā piederības vietas. Plurālisma dzenulis ir filozofiskais relatīvisma pēctecis. Jebkura patiesība ir relatīva, tāpēc jebkura ideja vai informācijas avots nevar tikt uzskatīts par pārāku par citiem. Mūsu likumu sistēmā ir ieviesta doma par vienlīdzīgu iecietību pret visām reliģijām. Tas ir tikai mazs solis cilvēku domāšanā no vienlīdzīgas iecietības uz vienlīdzīgu likumību. Princips, ka visas reliģijas ir vienlīdzīgas likuma priekšā un visām reliģijam ir vienlīdzīgas tiesības, nedrīkst novest pie secinājuma, ka visas reliģijas ir ticamas. Pat paviršs un relatīvs visas pasaules reliģiju pārskats atklāj radikālas savstarpējās pretrunas, un ja ne cilvēks ir gatavs pieņemt vienlīdzīgu taisnību par pretrunām starp reliģijām, tad vismaz cilvēkam nevajadzētu pieņemt šo nepareizo plurālisma pieņēmumu.

Diemžēl ar relatīvisma un plurālisma filozofiju pastāvēšanu, loģikas zinātnei nav nozīmes. Loģika tika pavadīta līdz durvīm, un izsperta no mājām ar kāju uz ielas. Plurālisma un relatīvisma sistēmās nav vietas loģikai. Patiesi, tā ir nepareiza vārdu lietošana, saukt tās par sistēmām, tāpēc, ka doma par savienojamu un saskaņotu patiesības skatu ir nepieņemama plurālistiem. Fakts, ka cilvēki noraida vienīguma tiesības uz patiesību, nepadara šīs tiesības par spēkā neesošām. Tas ir kristieša pienākums, stingri turēties pie Dieva unikalitātes, un Viņa Kristus un neielaisties kompromisā ar plurālisma aizstāvjiem.